Rīgas Fotogrāfijas biennāles 2024 centrālais notikums - Lindseja Sīrsa un Kīts Sārdžents izstāde “Vamp(yre) Reality’’

“Piedzīvot Sīrsas un Sārdženta darbus ir kā piedzīvot mirkļa tvērumu, tenkas, šaubīgu informāciju – apburošus fragmentus, kas atsakās veidot glītu, stāstījumā piepildītu veselumu. Piedzīvot atmiņas par viņu darbiem ir kas pavisam cits. Pirmdienas rītā, atsaukts atmiņā, darbs stāsta par bērnību un trimdu. Atsauciet to atmiņā otrdienas vakarā, un darbs būs pārtapis meditācijā par Platona optiku un 19. gadsimta indeksācijas un uzraudzības metodēm. Atmiņa dara savu darbu, radot dažādus darba lasījumu, dažādas vēstures un formas, ko skatītāja nākotnes “es” pieņemt.”  

Toms Mortons (Frieze) 

S. un S. uzmanības centrā ir apziņas daba un tas, kā tā veido cilvēka dzīvi. Viņu radošo procesu kā metode caurvij Anrī Bergsona darbi.  

Pašreiz valda uzskats, ka nepastāv viena vienīga apziņa, bet gan domu un emociju plūsma, ko ietver katrs atsevišķs mirklis. (Ļoti iespējams, ka Virdžīnija Vulfa bija lasījusi Bergsonu. Savā romānā “Orlando” viņa min, ka katram cilvēkam ir vismaz 2052 patības.) 

Darbi atklājas to tapšanas gaitā kā performances aktā. Viena lieta noved pie nākamās. Pilnībā tas aptverams vienīgi izstāžu zālē, darba nepārtrauktās evolūcijas pieturas punktā.  

Stāsti, ko sev stāstām, nav patiesība, bet gan ietvari, lai attaisnotu mūsu rīcību pēc notikušā. Cilvēka rīcība kā tāda (ja Libetam ir taisnība: https://en.wikipedia.org/wiki/Benjamin_Libet) nāk pirms domas. Mēs rīkojamies spontāni un tad radām ticamu stāstu katrai rīcībai. Stāsts ir daiļliteratūra, slēpta impulsa attaisnojums.  

Meklējot apslēptās “patiesības”, S. un S. izveidojuši valodu, kurā saplūst objekti, vide, gaisma, skaņa, virtuālā realitāte un datora ģenerēti attēli. Viņu darbos bieži parādās atsauces uz cilvēku, dzīvnieku un augu dzīvi kvēlā vēlmē radīt jaunu “metafiziskās domas” filozofiju, kas saskan ar pašreizējo zinātni, no kuras tā cēlusies. 

S. un S. lūko pēc nejaušiem notikumiem, kas var šķist saistīti un cēloņsakarīgi savā starpā, bet tādi nav. Ņemot vērā Vilēma Flusera grāmatas “Ceļā uz fotogrāfijas filozofiju” padomu, S. un S. fotogrāfijas darbību noved līdz tās robežšķirtnēm, meklējot inovācijas gan formā, gan procesos. 

Šķiet, ka pašreizējā fotogrāfijas ainā vērojama lielāka interese “fotogrāfijas masā”, nevis tās atsevišķā saturā (tīkšķos un izplatīšanā). Tas ir pretrunā ar S. un S. aizraušanos ar indivīdu rīcībspēju un viņu naratīvu specifiku, viņu vienreizējību. Šajā darbā portreti no albuma, kas atrasts nomaļā grāmatu veikalā Rīgā, uzrunā no viņpasaules. 

Subjektu apziņas pētniecība daudzus gadus balstījusies sarunās ar atzītiem zinātniekiem, tostarp Krisu Fritu, emeritēto profesoru Wellcome Trust Neiro attēlveidošanas centrā Londonas Universitātes koledžā, Saseksas Universitātes kognitīvās un skaitļošanas neiroloģijas profesoru Anilu Setu, Kembridžas Universitātes veselības neiroloģijas profesoriem Polu Fletčeru un Bernardu Vulfu un zinātnes apskatnieku, rakstnieku Filipu Bolu. 

Dalībnieki: Lindseja Sīrsa (Lindsay Seers, UK) un Kīts Sārdžents (Keith Sargent, UK)  

Sadarbības partneri: Valsts kultūrkapitāla fonds, Rīgas dome, Rīgas valstspilsētas pašvaldības kultūras iestāžu apvienības izstāžu zāle “Rīgas mākslas telpa”, British Council pārstāvniecība Latvijā, tipogrāfija “Adverts”, Valmiermuižas alus darītava, “Rixwell Hotels”, Arterritory.com, Echo Gone Wrong, NOBA. 

Attēls: Lindseja Sīrsa un Kīts Sārdžents, “Vamp(yre) Reality’’, video fragments, 2024