Zigfrīds - Kino klejotājs
12.04.-08.06.2025. 11.00-18.00No šī gada 11. aprīļa līdz 8. jūnijam Izstāžu zāles “Rīgas Laikmetīgās mākslas telpa” Lielajā zālē būs skatāma Zigfrīda (Siegfried Debrebant) izstāde “Kino klejotājs”.
Izstāde ir ieskats Franču izcelsmes komponista, mūziķa, kino režisora un pasaules apceļotāja (vai drīzāk - nomada!) Sig (Siegfried Debrebant, bet latviskojot - Zigfrīds) daiļradē. Lai arī Zigfrīda pēkšņā nāve pagājušā gada rudenī ir radikāli mainījusi šīs izstādes veidošanas procesu, un, visticamāk, to, kā mēs uzlūkojam viņa daiļradi, kura nu atklājas savā pabeigtības totalitātē, tā ir viņa ideju un klātbūtnes caurvīta manifestācija.
Ekspozīcijas kodolu veido kino filma Kinogamma I & II, kas ir vairāk kā divas stundas garš ekstātiskā pasaules tvēruma šedevrs. To papildina viņa klejojumos uzņemtās melnbaltās analogās fotogrāfijas, kuras ir skatāmas gan kā papildinājums Zigfrīda kinemātiskajam pasaules redzējumam, gan kā ceļojuma piezīmes, vai arī kā māksliniecisks pētījums par cilvēku pasaules un eksistences mistērijām.
Zigfrīda kino un foto darbus caurvij nemaskēta, varbūt pat romantiska aizrautība ar šķietami parasto, ikdienišķo, nesvarīgo, gandrīz vai neredzamo cilvēku pasaules substanci. Attēls te parādās kā laika un esības mistērijas liecinieks un interprets, kur Bresona “izšķirošais mirklis” saplūst ar Mītiskā laika klātbūtni, kurā sadzīvo visas tagadnes, pagātnes un nākotnes, kur mirklīgais un pārlaicīgais savijies vienā neatšķetināmā veselumā.
Zigfrīda (Siegfried Debrebant,1973-2024) pirmā pilnmetrāžas kino filma “Louise (take 2)” 1998. gadā tika demonstrēta Kannu kinofestivāla oficiālajā atlasē. Tālāk sekoja vēl sešas pilnmetrāžas filmas, kuras tika uzņemtas dažādās pasaules vietās un ar panākumiem rādītas Kannu, Roterdamas, Sandensas un citos prestižos starptautiskos kino festivālos. 2004. gadā filma “Sansa” tika rādīta kinofestivālā “Arsenāls”. 2017. gadā Rīgā Zigfrīds uzņēmis filmu “Riga, take One”. Viņa Kalkutā filmētā spēlfilma “Bengali Variation” 2022. gadā tika izrādīta arī Rīga IFF kinofestivālā.
Zigfrīds sarakstijis mūziku ne tikai visām savām, bet arī citu režisoru veidotām kinofilmām. Kā mūziķis, zem pseidonīma - Sig, viņš sadarbojies ar tādiem slaveniem mūziķiem kā Ivry Gitlis, Erik Truffaz, Steve Lacy, Le mystère des voix Bulgares, Thomas Bangalter, Vladimir Volkov, Lewis Pragasam, Joy Frempong, un latviešu mūziķi Arti Orubu. Viņš ir sniedzis solo klavierkoncertus kopā ar Krievijas, Ukrainas un Bulgārijas filharmoniķiem un izdevis neskaitāmus mūzikas albumus. Viņa pēdējais koncerts notika uz “Kaņepes kultūras centra” (KKC) skatuves 2024. gada augustā.
Izstādi organizē Rīgas valstspilsētas pašvaldības kultūras iestāžu apvienības Izstāžu zāle “Rīgas Laikmetīgās mākslas telpa”, to atbalsta Rīgas dome un Kaņepes kultūras centrs.
Lesjas Vasiļčenko personālizstāde “Hronosfēra”
09.05.-06.07.2025. 11.00-18.00Izstāžu zāles “Rīgas Laikmetīgās mākslas telpa” Intro zalē līdz 2025. gada 6. jūlijam skatāma Rīgas Fotogrāfijas biennāles – NEXT 2025 programmas izstāde – Lesjas Vasiļčenko personālizstāde “Hronosfēra”
Spekulatīvais jēdziens “hronosfēra” konceptuāli ierāmē Lesjas Vasiļčenko pirmo personālizstādi Rīgā. “Hronosfēra” ir savstarpēji saistītu darbu virkne, kuru sarežģītā saspēle atklāj to, cik dažādi mērogojams laiks: sākot no mikrolaika nogriežņiem (piemēram, attālināto datu ievākšanas no planētu virsmām vai datu apstrādes posmiem) līdz makrolaika piemēriem, kā ekoloģiskajām traumām un atomlaikam. Papildu kontekstu laika pētniecībai “Hronosfērā” piešķir patlaban Ukrainā notiekošais karš. Izstāde atklāj, kā karš sarauj, pārplēš, pārklāj un pārveido cilvēciskās un pārcilvēciskās esības laika struktūru, iespiežoties gan personīgajā, gan kolektīvajā laikā.
Izstādes tēma izaugusi no Eduarda Suesa izstrādātā Zemes sfēru jēdziena, kā arī Volodimira Vernadska idejas par “noosfēru” jeb “cilvēka domu sfēru”. “Hronosfēra” pievieno vēl vienu slāni – tādu, kur mijiedarbošanās vide sastāv no laika. “Tagadne” ir tapusi no vēsturiskiem naratīviem, kultūras artefaktiem un sistēmiskas nevienlīdzības atstātajām rētām. No šī mantojuma savukārt dzimst tehnoloģiskie paredzējumi par nākotni.
“Hronosfērā” notverta spraigā mijiedarbība starp laika mērogiem, rādot kā individuāli pieredzējumi savijas ar planētu struktūrām un tehnoloģiskām vīzijām. Tās pamatā ir Vasiļčenko aicinājums no cita skatpunkta paraudzīties uz mūsdienu eksistences laika dimensiju. Viņa mūs mudina lūkoties tālāk par lineāriem naratīviem un nonākt savstarpēji savītu un vienlaicīgu temporalitāšu pasaulē. Izstāde apmeklētājiem piedāvā ienirt dažādu “laicīgumu” kontinuumā, kurā atklājas trauslie un bieži vien neredzamie pavedieni, kas mūs saista vienu pie otra, kā arī pie pasaules ap mums.
Lesja Vasiļčenko (Lesja Vasiļčenko, UA/NO) strādā ar dažādiem medijiem – video, fotogrāfiju, instalācijām, kā arī darbojas kā kuratore. Viņas radošo darbu pamatā ir pētniecība, un tajos Vasiļčenko iedziļinās dažādu vizuālo kultūru, mediju tehnoloģiju un hronopolitikas saskares punktos. Dibinājusi STRUKTURA. Time – starpdisciplināru pētniecisko un radošo vizuālās mākslas, mediju arheoloģijas, literatūras un filozofijas iniciatīvu. Ieguvusi augstāko izglītību žurnālistikā Tarasa Ševčenko Kijivas nacionālajā universitātē, kā arī mākslā Oslo Nacionālajā mākslas akadēmijā. Vasiļčenko darbi iekļauti izstādēs Multimediju mākslas biennālē Pochen (Ex Oriente Ignis), Oslo Munka muzeja triennālē (“Mašīna – tie esam mēs”), kā arī Henijas-Unstada mākslas centra fotogrāfijas un jauno mediju triennālē (“Jaunās vīzijas”). 2023. gadā saņēmusi Sandefjordas Mākslas apvienības balvu (Norvēģija) un nominēta Pinčuka mākslas centra 2025. gada balvai. Viņas darbi iekļauti Laikmetīgās mākslas muzeja KIASMA / Somijas Nacionālās galerijas kolekcijā Helsinkos, Somijā.
Dalībnieki: Lesja Vasiļčenko (Lesia Vasylchenko, UA/NO)
Kuratores: Inga Brūvere (LV), Mariē Šēvolda (Marie Sjøvold, NO)
Sadarbības partneri: Rīgas dome, VKKF, Ziemeļvalstu Ministru padomes birojs Latvijā, Office for Contemporary Art Norway (OKA), Riga Art Week, papīra ražotājs ‘’Arctic Paper’’, tipogrāfija “Adverts”, “Rixwell Hotels, Arterritory.com, Echo Gone Wrong, NOBA
Attēls: Lesja Vasiļčenko (UA/NO), no sērijas “Hronosfēra”